Profesijas

Viss par skolotāja profesiju

Viss par skolotāja profesiju
Saturs
  1. Apraksts
  2. Priekšrocības un trūkumi
  3. Kategorijas
  4. Darba apraksts
  5. Kvalifikācijas prasības
  6. Personiskās īpašības
  7. Izglītība
  8. Darba vieta
  9. vidējā alga

Skolotāja darbība nozīmē ne tikai augstu zināšanu līmeni priekšmetā, bet arī pastāvīgu pašmācību, jums ir jābūt atbildīgam un disciplinētam cilvēkam. Šis darbs ir piemērots cilvēkiem, kuri aizraujas ar zinātnisko darbību un vēlas dalīties savās zināšanās. Profesija ir pieprasīta, tāpēc jaunajiem speciālistiem nebūs jāuztraucas par nodarbinātību.

Apraksts

Daudzi nezina, ar ko skolotājs atšķiras no skolotāja, un uzskata, ka tie ir sinonīmi. Patiesībā tās ir dažādas pozīcijas. Tajā pašā laikā vienu un otru speciālistu var saukt par skolotāju - tā nebūs kļūda. Skolotājs var strādāt skolās un citās vispārējās pamatizglītības vai vidusskolas izglītības iestādēs. Šāda speciālista darbība ietver ne tikai zināšanu nodošanu, bet arī izglītojošu raksturu. Gandrīz visi skolotāji ir klases audzinātāji, veic izglītojošas aktivitātes bērniem, uzrauga viņu progresu un uzvedību. Skolotāja profesija nozīmē darbu vidējās specializētās izglītības iestādēs - koledžās, tehniskajās skolās vai universitātēs.

Skolotājs iepazīstina studentus ar mācību materiālu, dod uzdevumus un novērtē paveikto. Šis speciālists nav iesaistīts izglītībā. Lai gan dažos gadījumos skolotājs var būt arī kurators koledžā, ja viņš māca nepilngadīgus studentus. Šajā gadījumā viņa pienākumi ir līdzīgi vecāko skolēnu klases audzinātāja darbībai.Skolotājs arī iepazīstina skolēnus ar zinātniskajām aktivitātēm, lai viņi varētu piedalīties konferencēs, īstenot savus projektus, publicēt rakstus.

Tajā pašā laikā skolotājs nodarbojas ar pašizglītību - viņš veic pētījumus, izstrādā savas metodes, var iegūt akadēmisko grādu un virzīties pa karjeras kāpnēm.

Priekšrocības un trūkumi

Jebkurai profesijai ir priekšrocības un trūkumi. Skolotāja darbība ir pievilcīga savā veidā.

  • Amats dod iespēju nodarboties ar zinātni... Jūs varat veikt pētījumus un īstenot savas idejas. Lielajās augstskolās ir savas laboratorijas un citi praktiskiem eksperimentiem nepieciešamie apstākļi.
  • Ja jūsu idejas ir pelnījušas uzmanību, varat pieteikties un saņemt grantu. Valsts aģentūras nodrošina labu finansējumu.
  • Var piedalīties dažādos pasākumos, uzstāties konferencēs... Šī ir ne tikai pieredzes apmaiņa ar kolēģiem, bet arī iespēja ceļot – šādas tikšanās bieži notiek ārzemēs.
  • Studentu vidū var atrast interesantus sarunu biedrus ar oriģināliem uzskatiem, interesē arī zinātniskā darbība.
  • Labs skolotājs parasti izmanto cieņa sabiedrībā.

Zemi ienākumi ir būtisks trūkums. Lielās metropoles universitātes piedāvā labas algas, bet reģionos situācija ir sliktāka. Bieži vien skolotājiem ir jāmeklē papildu ienākumu avoti, piemēram, apmācība. Un arī pie mīnusiem ir liela psiholoģiskā slodze. Darbs ar cilvēkiem prasa pacietību, un kolēģu vidū var būt problemātiskas personas. Laika gaitā daži profesionāļi kļūst mazdūšīgi, jo studenti nav ieinteresēti.

Vēl viena problēma ir neregulārais darba laiks. Papildus pilnai likmei parasti ir ārpusskolas aktivitātes, zinātniskie pētījumi, dalība jebkuros pasākumos. Daudz laika aizņem arī dažādu dokumentu un atskaišu aizpildīšana.

Kategorijas

Ir dažādi amati, kas ietver mācīšanu universitātē. Ar bakalaura grādu rokās tādu darbu dabūt nevar. Pretendentam jāpabeidz maģistra grāds. Lai virzītos uz priekšu karjerā, jums jāiet uz augstskolu un pēc tam jāmēģina iegūt akadēmisko grādu.

Universitātē vai vidusskolā amatiem ir noteikta hierarhija.

  • Asistents... Par tādu var kļūt, ja tev ir maģistra grāds vai speciālists un pieredze pedagoģijā, vai arī pēc augstskolas beigšanas. Šis speciālists palīdz profesoriem – konsultē studentus, vada ar viņiem laboratorijas un praktiskās nodarbības, apmeklē ieskaites vai eksāmenus.
  • Vecākā pasniedzēja... Šo amatu varat iegūt, ja jums ir trīs gadu pedagoģiskā pieredze vai doktora grāds. Skolotājs ne tikai lasa lekcijas, bet arī izstrādā metodes un rokasgrāmatas.
  • Docents... Šis amats pieejams zinātņu kandidātiem, kuri ir aktīvi: viņi ir pētnieki, publicē rakstus un savus darbus, uzstājas konferencēs.
  • Profesors... Šī ir augstākā pozīcija, kuras iegūšanai ir jāpieliek daudz pūļu. Speciālistam jābūt zinātņu doktora nosaukumam, vairākiem publicētiem darbiem un monogrāfijām, kā arī vismaz 5 gadu pedagoģiskā darba pieredzei.

Uz katedras vadītāja amatu var pretendēt arī asociētais profesors, ja vēlas sevi izmēģināt vadošā amatā. Profesorus var iecelt par fakultātes dekānu vai augstskolas rektoru.

Un jūs varat arī sadalīt speciālistus kategorijās atkarībā no tā, kādu priekšmetu viņi māca.

  • Vispārējās izglītības disciplīnas. Tie ir priekšmeti, kas ir obligāti visiem studentiem. Tajos ietilpst matemātika, angļu valoda, filozofija, vēsture, fiziskā izglītība. Var tikt pievienoti citi norādījumi atkarībā no pasūtījumiem konkrētajā izglītības iestādē.
  • Profila disciplīnas. Viņi sniedz zināšanas tieši studenta izvēlētajā specialitātē. Piemēram, topošajiem juristiem noteikti būs dažādas juridiskās disciplīnas, sociālo zinību studijas, socioloģija. Ekonomistiem ir vadība, ārstiem ir anatomija, un māksliniekiem ir mākslas, amatniecības un dizaina vēsture.
  • Disciplīnas pēc specializācijas... Tie ir vērsti uz izvēlētā virziena padziļinātu izpēti. Piemēram, psiholoģija var būt vispārēja disciplīna vairākiem kursiem, un tās šķirnes - bērni, vecums, krimināls - jau būs specializētas.

Turklāt skolotājs var uzraudzīt augstskolas pulciņu studentiem – robotikā, šahā, svešvalodu un citās jomās. Turklāt speciālists var vadīt kursus pretendentiem, kuri vēlas iestāties šajā izglītības iestādē. Bieži vien tās ir praktiskās nodarbības, kas nepieciešamas, lai nokārtotu radošo konkursu: zīmēšanas pamati, balets, vokāls.

Darba apraksts

Skolotājam ir vairāki pienākumi un tiesības. Visi šie punkti ir izklāstīti amata aprakstā, ar kuru pretendents var iepazīties pirms pieņemšanas darbā. Atkarībā no amata prasības var atšķirties, piemēram, asistentam un asociētajam profesoram tās būs atšķirīgas, taču ir daži vispārīgi noteikumi.

Pienākumi

Ir valsts izglītības standarti - tie regulē skolotāja darbību. Un arī speciālistam ir:

  • veicināt profesionālo prasmju veidošanos studentu vidū;
  • izmantot efektīvākos paņēmienus un tehnoloģijas;
  • piedalīties izglītības programmu izstrādē;
  • ievērot studentu tiesības un brīvības;
  • laicīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

Svarīga loma skolotāja amatam ir uztveres darbībai, kas ietver spēju pareizi uztvert un novērtēt skolēna psiholoģisko stāvokli un spēju, saskatīt viņā personību. Tas ir nepieciešams, lai izveidotu adekvātu mijiedarbību starp skolotāju un studentiem.

Papildus uztveres funkcijai ir arī citas kompetences, kas speciālistam jāapgūst:

  • informatīvs;
  • kontrole;
  • organizatoriskā;
  • komunikācija;
  • attīstot.

Tiesības

Skolotājam ir noteiktas iespējas:

  • viņam ir tiesības izteikt priekšlikumus par darba apstākļu uzlabošanu, izglītības iestādes trūkumu novēršanu, pārējo darbinieku darbību;
  • speciālists var pieprasīt no struktūrvienībām pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju;
  • darbinieks var iepazīties ar lēmumu projektiem, kas attiecas uz viņa darbību.

Un arī skolotājam ir tiesības atsevišķu uzdevumu veikšanā iesaistīt citus darbiniekus, ja tas ir norādīts amata aprakstā, un prasīt no vadības palīdzību profesionālo pienākumu veikšanā.

Atbildība

Šajā kategorijā ietilpst šādi punkti:

  • skolotājs ir atbildīgs par savu pienākumu nepienācīgu pildīšanu;
  • arī darbinieks būs atbildīgs likuma priekšā par jebkādiem pārkāpumiem vai materiālajiem zaudējumiem.

Darbinieka darbību regulē Krievijas Federācijas darba likumdošana, un galvenie noteikumi ir izklāstīti amata aprakstā.

Kvalifikācijas prasības

Skolotāja kompetence sastāv no daudzām īpašībām. Tās ir ne tikai profesionālās zināšanas, bet arī citas īpašības. Tie ietver:

  • spēja sajust, kā skolēns izprot materiālu;
  • prasme izvēlēties labākos mācību līdzekļus un metodes;
  • tiekšanās pēc pašmācības un profesionālās pilnveides;
  • prasme veidot skolēnu motivāciju, rast individuālu pieeju.

Un arī skolotājs jāspēj dažādi izskaidrot vienu un to pašu materiālu, lai ikviens to varētu apgūt... Turklāt svarīgi ir dalīties pieredzē ar kolēģiem, spēt mācīties no citu cilvēku piemēriem. Skolotājam jāspēj vadīt savu uzvedību, pārslēgt uzmanību, izrādīt empātiju. Turklāt ir nepieciešams attīstīt verbālās komunikācijas prasmes.

Personiskās īpašības

Darbs izglītības iestādē nav piemērots visiem. Jums ir jābūt noteiktām tieksmēm un rakstura iezīmēm.

  • Sabiedriskums... Darbība ietver ne tikai komunikāciju, bet arī nepieciešamību nodibināt attiecības ar dažādiem cilvēkiem, atrast viņiem pieeju.
  • Takts... Noteiktās situācijās ir svarīgi izrādīt sapratni un atturību.
  • Pacietība... Tas ir nepieciešams gan saskarsmē ar cilvēkiem, gan zinātniskajā darbā.
  • Aizraušanās ar savu darbu. Tā ir viena no veiksmīgas karjeras atslēgām, jo ​​skolotājam nepārtraukti jāiesaistās pašizglītībā un radoši domājot, lai rastos jaunas idejas.
  • Atbildība un smags darbs. Šāds darbs prasa ievērojamu laika un pūļu ieguldījumu.

Turklāt skolotājam ir jābūt aktīvai dzīves pozīcijai, nevilcinoties aizstāvēt savu zinātnisko viedokli, veicināt to, piedaloties dažādos pasākumos. Šim nolūkam svarīga ir pašapziņa un adekvāta pašcieņa.

Izglītība

Atšķirībā no skolotāja, kurš beidz pedagoģisko augstskolu un dodas strādāt uz skolu, skolotājam būs grūtāks ceļš. Nepietiek tikai ar bakalaura grādu, ir jāpabeidz maģistra grāds un tad jāiet uz augstskolu. Tajā pašā laikā pedagoģiskajā augstskolā nav nepieciešams saņemt specialitāti, virziens var būt jebkurš. Galvenais ir profesionālo zināšanu pieejamība, un mācību metodes tiks mācītas aspirantūrā.

Arī izglītības metodes var būt dažādas. Jūs varat iegūt specialitāti personīgi vai neklātienē. Pēcdiploma studijas var nodrošināt arī tālmācību, arvien vairāk izglītības iestāžu piekopj šo pieeju.

Darba vieta

Skolotājs var iegūt amatu universitātē. Un vakances var meklēt arī vidējās specializētās izglītības iestādēs – koledžās, tehnikumos, skolās. Turklāt speciālistam ir iespēja papildus nopelnīt, apmācot, vadot privātstundas.

vidējā alga

Ienākumu līmenis ir atkarīgs no zinātniskā grāda pieejamības, pieredzes, zinātnes nozares un izglītības iestādes prestiža... Dažkārt pasniedzēji strādā gabaldarbā un saņem atalgojumu atbilstoši lekciju stundu skaitam, praktiskiem darbiem un veiktajiem pētījumiem, taču lielākajai daļai ir noteikta likme. Un arī speciālists var saņemt grantu vai balvu. Vidējais ienākumu līmenis valstī ir 20-50 tūkstoši rubļu. Galvaspilsētā alga būs lielāka nekā reģionos.

bez komentāriem

Mode

Skaistums

Māja