Viss par instrumentu inženiera profesiju

Inženieris darbam ar vadības un mērīšanas iekārtām veic visu elektronisko ierīču remontu, savlaicīgu to stāvokļa pārbaudi un apkopi. Pateicoties profesionālajai izglītībai, instrumentācijas un vadības inženieris spēj organizēt aprīkojuma piegādi katrā ražošanas cehā, šis darbinieks apkopo informāciju, ko izsniedz automātiskās ierīces un gūst priekšstatu par elektroenerģijas izmantošanas veidu.

Kā iegūt instrumentu inženiera profesiju, kādi ir šī speciālista funkcionālie pienākumi un karjeras izredzes - pastāstīsim mūsu apskatā.

Sākumā pakavēsimies pie saīsinājuma instrumentācijas dekodēšanas, tas nozīmē instrumenti un automatizācija. Tādējādi mēs varam secināt, ka KIPovets inženieris ir nodaļas speciālists, kurš ir atbildīgs par visu uzņēmuma sensoru un ierīču darbību. Tie var būt ūdens skaitītāji, termostati, frekvences pārveidotāji, kā arī manometri, spiediena mērītāji un daudzi citi automātiskie skaitītāji – mērinstrumentu inženieri ir pilnībā atbildīgi par šo ierīču apkopi, to remontu un restaurāciju. Šīs profesijas speciālists ir atbildīgs par mūsdienu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un datortehnikas uzstādīšanu.

Instrumentu un vadības inženieris - vadošs amats, šim speciālistam ir pakļauti projektētāji, elektriķi un regulētāji. Šajā amatā tiek iecelta persona, kurai ir Rostechnadzor sertifikāts darbam ar elektroiekārtām, kas izsniegts uz sertifikācijas pamata.Amata kandidātam jābūt ar augstāko tehnisko izglītību, prasības darba pieredzei nav.

Saskaņā ar esošo ECTS, kas nosaka profesionālos standartus, būvobjekta inženieris veic šādas funkcijas:

• nodrošina specializētu ierīču darbību;
• veic iekārtu stāvokļa izpēti un diagnostiku;
• nepieciešamības gadījumā remontē un atjauno nelietotu elektroierīču funkcionalitāti;
• veikt automatizēto elementu, ražošanas līniju regulēšanu;
• fiksē iekārtu darbības parametrus, apstrādā iegūtos rezultātus un uz to pamata sastāda protokolus un citu plānoto dokumentāciju;
• izstrādā pasākumu kompleksu, kura mērķis ir uzlabot tehnoloģiju darbības parametrus, ierīču drošību un ražošanas efektivitāti;
• sastāda shēmu iekārtu izņemšanai no darba, kad tās sabojājas, kā arī pēc remonta to atkārtotai ievadīšanai vispārējā ražošanas procesā;
• saskaņo ar darbuzņēmēju remontdarbu saskaņošanas aktus;
• piedalās iekārtu apturēšanā, kā arī pārstartēšanā profilaktiskās apkopes gadījumā;
• savlaicīgi veic elektroierīču tehnisko sertifikāciju;
• nodrošina ārpakalpojumus ražošanas cehu pārkārtošanai atbilstoši jaunajiem režīmiem un normatīvajiem dokumentiem;
• uztur reģistru visu nepieciešamo kontroles datu savlaicīgai iesniegšanai pārbaudei;
• noformē ražošanas pieprasījumu ražošanas procesam nepieciešamo mērinstrumentu, to sastāvdaļu un citu nepieciešamo resursu iegādei.

Iekārtas piegādes un nodošanas ekspluatācijā laikā mērinstrumentu un vadības inženieris veic šādus uzdevumus:

• pārbauda sertifikātu, kā arī elektroierīču pasu pieejamību un autentiskumu, precizē to noformēšanas pareizību;
• analizē visus apakšuzņēmēju piedāvājumus;
• piesaista darbam uzstādītājus, nodrošina uzstādīšanas uzņēmumu darbiniekiem pieeju iekārtām.

Elektroierīču uzstādīšanas un pieslēgšanas stadijā KIPovets ir atbildīgs par šāda veida darbiem:

• sastāda dienesta ziņojumu par jaunu kodu ievadīšanas nepieciešamību iekšējā elektroniskā dokumentu pārvaldības sistēmā;
• aizpilda datus par precēm un pakalpojumiem uzņēmumā strādājošajā elektroniskajā sistēmā;
• veic līgumu noformēšanu ar izpildītāju, skenē visus nepieciešamos izpildītāja dibināšanas un atļaujas dokumentus, saskaņo ar juristiem un augstākajiem vadītājiem līguma projektu ar tam pievienotajām specifikācijām;
• pārbauda iegādāto elektroierīču funkcionalitāti, ja deklarētie parametri nesakrīt, izsaka pretenziju izpildītājam.

Turklāt instrumentu un vadības inženieris:

• periodiski ņem datus par izmantoto iekārtu darbību;
• elektroierīču bojājuma gadījumā ģenerē defektīvus paziņojumus;
• brīdina vadību par negadījumu centru un ugunsbīstamu situāciju rašanās risku.

Speciālists šajā amatā ir tiesības apturēt iekārtu, lai to salabotu... Turklāt viņš regulāri nolasa ienākošo primāro informāciju, organizē to, analizē un apstrādā, kā arī veic ražošanai nepieciešamos aprēķinus. Instrumentu un vadības inženieris saskaņā ar amata aprakstu pārrauga darba pārskatu, kā arī tabulu, diagrammu un grafiku sagatavošanu, pamatojoties uz datiem, kas saņemti no elektroierīcēm.

Lai pildītu savus profesionālos pienākumus, vadošajam instrumentu un kontroles speciālistam jāzina:

• iekārtas tehniskie, kā arī ekonomiskie un konstruktīvie parametri, darbojoties avārijas režīmā vai veicot remonta un restaurācijas darbus;
• apstiprinātie standarti filiāļu elektroietaisēm;
• elektroiekārtu darbības vizuālās novērtēšanas veidi un metodes;
• elektrisko iekārtu parametru aprēķināšanas mehānisms;
• metodika un instrumenti visu nepieciešamo mērījumu veikšanai;
• esošo metožu kopums, ko izmanto datu saņemšanai, apstrādei un pēc tam pārsūtīšanai uz augstākām struktūrām;
• darba ar datortehniku ​​standarts;
• ekonomikas un ergonomikas pamatprincipi ražošanas uzņēmuma jomā.

KIPOvets inženierim jāspēj strādāt ar specializētām programmām datorā, kā arī jābūt prasmēm diagnosticēt un uzstādīt automatizāciju. Šim darbiniekam ir jāzina visas drošības prasības uzņēmumā, kas saistītas ar individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī ugunsdrošības standarti.

Kas attiecas uz instrumentācijas un vadības inženiera amata kandidāta apmācību, tad šeit acīmredzami nepietiks ar vidējo izglītību, pat ar profesionālo tehnisko. Pēc tehnikuma vai koledžas beigšanas jaunais speciālists iegūst instrumentu atslēdznieka kvalifikāciju, tas neļauj ieņemt inženiera amatu. Ja cilvēks vēlas iegūt augstu kategoriju, viņam jārūpējas par augstākās izglītības iegūšanu. Instrumentācijas un automatizācijas inženiera specialitātē var pieteikties politehnisko, enerģētikas un tehnoloģisko augstskolu absolventi, vārdu sakot, jebkura izglītības iestāde, kas sniedz pilnvērtīgu tehnisko izglītību. Programmu nosaukumi, pēc kuru absolvēšanas var pretendēt uz inženiera amatu, parasti skan šādi.

• Vadība tehniskajās sistēmās.
• Ražošanas un tehnisko procesu automatizācija.

Apmācības ilgums ir 4-5 gadi. Mācību laikā instrumentācijas un automatizācijas speciālists iegūst specializētas zināšanas fizikā, matemātikā, informācijas tehnoloģijās, mehānikā, projektēšanā, kā arī automatikā, hidraulikā un elektrotehnikā. Krievijā ir diezgan plašs tehnisko universitāšu saraksts ar labu reputāciju, tāpēc jums nevajadzētu uztraukties par studijām. Mūsdienu institūti inženieriem piedāvā gan pilna laika, gan nepilna laika studijas.

Otrs variants ir optimāls tiem, kuri jau ir beiguši koledžu vai tehnikumu un ieguvuši darbu par montieri vai atslēdznieku un plāno nākotnē veidot inženiera karjeru. Ar tālmācības palīdzību jaunais speciālists var iegūt nepieciešamo izglītību darbātomēr šajā gadījumā studiju laiks būs par gadu garāks. Taču arī atslēdzniekam ar vidējo izglītību ir iespēja apgūt vēlamo profesiju arī bez studijām augstskolā. Ja cilvēks profesijā ir nostrādājis vairākus gadus, tad jebkurā laikā var doties uz specializētajiem mācību centriem un tur apgūt pārkvalifikācijas kursus. Pēc nodarbību pabeigšanas tiek veikta sertifikācija - izsniedza dokumentu, kas ļauj pretendēt uz inženiera amatu.

Instrumentu un vadības inženiera funkcionalitātē viens no galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt visu elektroierīču netraucētu darbību. Tieši tāpēc, neatkarīgi no profesionālās kategorijas un darba stāža, ik pēc trim gadiem speciālistam ir jāiziet atestācija par darba aizsardzības jautājumiem. Šim speciālistam ir tiešs kontakts ar ekspluatācijas ierīcēm un, veicot profesionālos pienākumus, ir pakļauts elektriskās strāvas trieciena, saindēšanās ar gāzi, apdegumu un citiem veselības apdraudējumiem.

Automatizētās sistēmas ir pieejamas visur, kur tiek izmantots jebkurš instruments, tāpēc instrumentu inženiera profesija ir patiesi universāla. Pilnīgi vienalga, vai šis cilvēks strādās katlu telpā, būvniecības nozarē vai ražošanā – šis speciālists vienmēr var izvēlēties sev piemērotu vietu. Taču vairumā gadījumu tās ir māju īpašnieku biedrības, automatizētās procesu vadības sistēmas, kā arī ar automatizāciju un instrumentāciju saistīti uzņēmumi.

Sava darba gaitā inženieris sazinās ar citiem dienestiem. Tātad darbinieki viņam sniedz informāciju par atsevišķu ierīču vai visas līnijas darbības traucējumiem. Mērīšanas nodaļu speciālisti nosūta plānotās un neplānotās apkopes grafikus, kā arī informāciju par kapitālā remonta un nodošanas ekspluatācijā laiku. Funkcionālie darbinieki saņem defektīvus aktus ar tāmēm no inženiera.

Mērinstrumentu un vadības inženiera darbs tiek novērtēts pēc traucējummeklēšanas ātruma, kā arī iekārtu nepārtrauktas darbības, visu remonta un tehniskās apskates grafiku ievērošanas un dīkstāves minimizēšanas. Vidēji mūsu valstī KIP inženiera alga svārstās no 45 līdz 50 tūkstošiem rubļu. Vislielākās algas saņem speciālisti Maskavā un Sanktpēterburgā, kam seko Baškortostānas Republika.

Svarīgi: pretendentiem, kas iestājas tehniskajā universitātē, skaidri jāsaprot, ka inženiera amatā var pieņemt tikai tos cilvēkus, kuriem nav nopietnu veselības problēmu.... Ja pretendentam ir kustību koordinācijas, redzes un dzirdes problēmas, kā arī sirds-asinsvadu un nervu sistēmas patoloģijas vai saslimšanas, kurās cilvēks var pēkšņi zaudēt samaņu, viņš netiks ņemts amatierīces inženiera amatā.