Kas ir starpnieks un kurš par to var kļūt?

Mediatora profesija Krievijā nav īpaši pazīstama, lai gan šīs darbības jomas attīstībai tuvākajā nākotnē būs lielas perspektīvas. Profesionāli var tikt galā ar konfliktu risināšanu, sasniedzot noteiktu vecumu, iegūstot jebkādu augstāko izglītību un vienkārši izejot speciālistu apmācības programmu.

Mediators ir persona, kas palīdz pretējām pusēm saprast, kā risināt sociālos konfliktus, piemēram, šķiršanās laikā. Šim speciālistam ir tiesības veikt darbības saskaņā ar Krievijas Federācijas federālo likumu "Par alternatīvu strīdu izšķiršanas procedūru ar starpnieka piedalīšanos". Tā galvenā atšķirība no jurista ir tā, ka starpnieks nenostājas neviena pusē un nepārstāv neviena intereses. Varam teikt, ka konfliktu eksperts ir tiesnesis, kuram nav tiesu varas. Tāpēc mediācijas procedūra bieži tiek izvēlēta kā alternatīva tiesas procesam, lai gan to var izmantot arī kā papildinājumu.

Starpnieku-speciālistu strīdā iesaistītās puses izvēlas kopīgi... Parasti šo darbu veic vai nu juristi, vai personas ar augstāko juridisko izglītību, kas spēj palīdzēt klientiem atrast abpusēji izdevīgu risinājumu, nepārkāpjot likumu. Tomēr mediatoram nav jābūt speciālām zināšanām par strīda priekšmetu. Nepieciešamības gadījumā, ja abas puses vienojas, viena konflikta risināšanā var piedalīties vairāki mediatori.

Mediatoram, tāpat kā advokātam, nav tiesību izpaust informāciju par saviem klientiem un veicamajām procedūrām. Noteikumos par dienesta noslēpumu jāietver šādi aspekti:

• atsaukšanās uz mediācijas procedūru faktu;
• visi dokumenti;
• saņemtā informācija;
• uzzināja informāciju;
• līguma noteikumi par pašu starpniecību, ieskaitot naudas norēķinus.

Mediācija ietekmē dažādus cilvēka dzīves sociālos aspektus. Piemēram, šāds darbinieks var strādāt skolā vai veselības aprūpes organizācijā, koncentrēties tikai uz mājokļa jautājumu risināšanu vai būt daļa no lielas korporācijas, kas nodarbojas ar darbaspēka domstarpību risināšanu. Gadās, ka konfliktologs specializējas tikai bērnu un mazbērnu attiecībās ar gados vecākiem radiniekiem vai lemj par ārstu pacientu nāvi.

Starpnieka priekšrocības ietver brīvs darba grafiks un bez savienojuma ar biroju. Pieprasītais speciālists ir augsti atalgots darbinieks, kurš darba procesā veido arī lielu skaitu saikņu, kam nākotnē var būt izšķiroša loma citās viņa dzīves jomās. Ir vērts piebilst, ka starpnieks, visticamāk, veido saziņu starp pusēm, nevis atrisina strīdu, un tas rada mazāku stresu. Tomēr šai profesijai ir arī vairāki trūkumi. Gadījumā, ja, pateicoties mediatora rīcībai, klientiem būs nodarīts kāds kaitējums, zaudējumi būs jāatlīdzina konfliktologam.

Neprofesionāliem speciālistiem ir diezgan grūti konkurēt ar profesionāļiem, jo ​​medijos nevar reklamēt mediatorus, kuri nav izgājuši papildu programmas apmācību. Principā konfliktu risināšanas speciālistam var būt grūti atrast jaunus klientus. Daudzi cilvēki Krievijā vēl nesaprot mediācijas nozīmi un nekavējoties vēršas tiesā, nevis uzsāk mediācijas procedūru.

Starpnieka pienākumos ietilpst konflikta cēloņu un priekšnoteikumu noskaidrošana, tā neatkarīga izvērtēšana un abu pušu viedokļu uztvere... Tālāk speciālists veic sekojošo: veido sakarus starp pretējām pusēm, lai informētu par pretinieka interesēm un loģiku. Svarīga funkcija ir starpniecība, veidojot abpusēji izdevīgus noteikumus pušu komunikācijai un kontaktu uzturēšanai. Profesionālam ir jānotur dalībnieki konstruktīvās sarunās, radot viesmīlīgu atmosfēru un atturot no manipulācijām, draudiem un spiediena. Visbeidzot konflikta eksperts palīdz strīdniekiem kopīgi izstrādāt galīgo vienošanos.

Darba uzdevumu risināšanas laikā starpnieks jāvadās pēc Mediatoru profesionālās ētikas kodeksa nacionālās organizācijas. Konfliktu risināšanas speciālistam ir nepieciešams 180 dienu laikā novest pretējās puses pie abpusēji izdevīga risinājuma, bet gadījumā, ja lieta tiek nodota no tiesas, - 60 dienu laikā.

Profesionālam mediatoram ir jāatrodas pastāvīgā zināšanu un prasmju pilnveidošanas procesā mediācijas un sarunu procesa jomā. Tas būs liels pluss, ja speciālists turpinās attīstīties psiholoģijā un juridiskajos procesos. Gadījumā, ja konfliktu eksperts nolems specializēties kādā noteiktā darbības jomā, piemēram, ekonomikā vai veselības aprūpē, viņam būs jāiedziļinās šajos procesos.Kopumā mediatoram vajadzētu ķerties pie lietas tikai tad, kad viņš ir pārliecināts, ka viņa prasmes būs pietiekamas veiksmīgam sarunu procesam.

Procedūras laikā konflikta ekspertam jāpārtrauc mediācija, ja viņš saprot, ka puses necenšas vienoties un tikai imitē šo gatavību.

Par neprofesionālu mediatoru var kļūt ikviena pilngadību sasniegusi, rīcībspējīga un iepriekš netiesāta persona. Profesionāla mediatora standarti ir nedaudz augstāki:

• tai jābūt personai, kas sasniegusi divdesmit piecus gadus;
• profesionālam mediatoram jābūt jebkurai augstākajai izglītībai, kā arī papildus jāapgūst mediatora apmācības programmas ietvaros.

Labs starpnieks labi saprotas ar cilvēkiem, jo ​​tieši komunikācijas veidošanā slēpjas viņa profesijas jēga. Šis speciālists ir labs klausītājs, spēj saprast problēmas būtību jau no pirmajiem vārdiem. Viņam jābūt pārliecinošam, kā arī jāpaliek iecietīgam pret klienta pozīciju, pat ja tā neatbilst viņa priekšstatiem par godīgumu.... Protams, starpniekam svarīgas ir tādas īpašības kā mierīgums un koncentrēšanās spējas, spēja saglabāt paškontroli un personīgo cieņu. Svarīgi, lai konflikta ekspertam būtu runas kultūra, ievērotu uzvedības noteikumus sabiedrībā un atbilstošs izskats.

Profesionāla mediatora priekšrocība ir viņa gatavību atbalstīt profesionālo sabiedrību un celt biznesa kultūras līmeni Krievijā.

Mediatora kompetencē nav risināt konkrētus jautājumus, bet gan veidot komunikāciju starp pusēm, līdz ar to prasības pamatspecialitātei nav izvirzītas. Konfliktologam nepieciešamās profesionālās prasmes ietver:

• psiholoģisko paņēmienu izmantošana;
• spēja risināt sarunas;
• juridisko aspektu izpratne.

Mediatori var iesaistīties arī citās darbībās, ne tikai mediācija, bet viņiem nav tiesību ieņemt pašvaldības vai valsts amatus... Speciālistei darba ietvaros ir aizliegts pārstāvēt tikai vienu pusi, sniegt tai juridisko palīdzību vai veikt individuālas konsultācijas. Turklāt konfliktologam ir aizliegts piedalīties tajās procedūrās, kas viņu tieši vai netieši interesē. Piemēram, šāds aizliegums stājas spēkā, ja starpnieks izrādās kāda klienta radinieks. Mēs nedrīkstam to aizmirst mediatoram ir aizliegts publiskot paziņojumus par strīdu bez abu pušu piekrišanas.

Konfliktologam nav tiesību veikt darbības, kas var aizskart profesijas godu un cieņu. Viņam nevajadzētu maldināt savus klientus, kā arī izrādīt necilvēcīgu attieksmi. Turklāt mediatoram ir aizliegts izmantot no klientiem saņemto informāciju personiskiem mērķiem vai trešo personu vajadzībām.

Profesionāls starpnieks var veikt procedūras privāti vai strādāt uzņēmumos, kas specializējas mediācijas pakalpojumu sniegšanā. Speciālists var arī pastāvīgi ieņemt savu vietu nesaistītā organizācijā - skolā vai slimnīcā, kur viņa galvenais pienākums ir palīdzēt atrisināt konfliktus.To, cik speciālists nopelna par vienu mediācijas procedūru, nosaka privāti, vienojoties ar klientiem. Šobrīd vidējā alga Krievijā svārstās no 25 līdz 80 tūkstošiem rubļu. Maskavā šis parametrs palielinās līdz diapazonam no 80-125 tūkstošiem rubļu. Principā attīstītajos reģionos starpnieks par vienu procedūru var saņemt apmēram 30 tūkstošus rubļu. Profesionāli konfliktu risināšanas mediatori pelna juristu līmenī.

Neprofesionālam mediatoram nav iespējas veidot karjeru, jo viņam ir aizliegts strādāt mediācijas uzņēmumos. Taču profesionāli mediatori var izaugt savā organizācijā līdz pat uzņēmuma vadītājam. Tā kā kvalificēts starpnieks ir arī labs psihologs, daudzi no viņiem nolemj pārkvalificēties blakus darbības jomā. Īpašas perspektīvas ir konfliktu ekspertiem, kas specializējas strīdu risināšanā ekonomikas jomā.

Krievijā ir vērts mācīties pēc īpašas apmācības programmas mediatoriem tikai tajos gadījumos, kad speciālists plāno to darīt profesionāli. Taču pirms tam vēl jāiegūst augstākās izglītības diploms, ideālā gadījumā - psihologs vai jurists. Nespeciālistiem mediatoriem nav nepieciešama īpaša izglītība. Pati specialitāte "Starpniecība" nav gan augstskolās, gan vidējās specializētās izglītības iestādēs. Nepieciešamo apmācību būs iespējams iziet tikai īpašos kursos, kas tiek organizēti lielo pilsētu izglītības iestādēs. Piemēram, daudzi speciālisti ir izglītoti Maskavas Mediācijas un tiesību zinātņu un metodiskajā centrā. Lai iegūtu pamatlīmeni šajā iestādē, jums būs jāpavada 256 stundas un 45 tūkstoši rubļu.

Labas atsauksmes atstāj Profesionālās tālākizglītības attīstības institūta absolventi. Mediācijas un tiesību departamentā jūs varat apgūt pamata apmācības kursu, kura izmaksas ir 30 tūkstoši rubļu. Apmācība ilgst salīdzinoši īsu laiku – 120 stundas. Citas piemērotas izglītības iestādes ietver kursus Profesionālajā psihoterapeitiskajā līgā, Maskavas Valsts tiesību akadēmijas Mediācijas centrā un Profesionālās tālākizglītības akadēmijā. Tālmācību var iegūt Starptautiskajā ekspertīžu un novērtēšanas akadēmijā.