Kā labāk iegaumēt informāciju: efektīvu paņēmienu un metožu apraksts

Atmiņa - tas ir pārsteidzošs apziņas instruments, bez kura nav iespējams iedomāties ne atsevišķa indivīda, ne visas sabiedrības attīstību. Novērojumi liecina, ka laba atmiņa ir viena no tām īpašībām, kas kalpo par pamatu personības izaugsmei un veiksmīgai virzībai dzīvē. NSparunāsim par to, kā jūs varat uzlabot šo rīku.

Atmiņa ir sarežģīts garīgs process, kas ietver četrus posmus:

• iegaumēšana;
• uzglabāšana;
• reproducēšana;
• aizmirstot.

To ievērojuši psiholoģijas un medicīnas jomas speciālisti atmiņai ir viena iezīme: ja tā netiek izmantota paredzētajam mērķim un nav attīstīta, tā laika gaitā zaudē savas īpašības... Tas provocē citu destruktīvu procesu sākšanos, kas var ietekmēt apziņas kognitīvās un garīgās funkcijas.

Visi cilvēki dažādās situācijās saskaras ar liela informācijas apjoma iegaumēšanas problēmu, taču tās nostiprināšanās neizbēgami nāk ar vecumu. Pareizi attīstoties cilvēka apziņai, atmiņa progresē līdz 25 gadiem, pusmūžā tā saglabājas tādā pašā līmenī, un gados vecākiem cilvēkiem pakāpeniski pasliktinās.

Lai pēc iespējas izvairītos no atmiņas pasliktināšanās procesa negatīvajām sekām, tā jātrenē muskuļu treniņa līdzībā. Apmācības būtība ir vienkārša - arvien biežāk darbā jāiesaista atmiņa... Šim nolūkam ir izgudrots liels skaits dažādu metožu un mnemonikas.Pirms sākat tos apgūt, jums vajadzētu noskaidrot, kas ir atmiņa, kā arī kāds ir iegaumēšanas princips. Atmiņa var būt brīvprātīga un piespiedu kārtā.

1. Brīvprātīga iegaumēšana notiek ar personas gribas līdzdalību, kad ir nepieciešams asimilēt informāciju, un tas prasa pūles. Patvaļīgo atmiņu savukārt iedala mehāniskajā (iegaumēšana) un loģiskajā (jēgpilnajā).
2. Piespiedu atmiņa darbojas bez cilvēka gribas līdzdalības. Informācija tiek ierakstīta apziņā pati par sevi. Tas parasti notiek spēcīga iespaida un lielas intereses iespaidā. Interesantu, vajadzīgu un svarīgu informāciju cilvēks iegaumē pats, turklāt bez īpašas piepūles.

Lai informācija paliktu atmiņā ilgu laiku vai pat mūžīgi, tā ir jāpakļauj analīzei, salīdzināšanai, apsvēršanai no dažādiem skatu punktiem, kritiskai uztverei un apstrādei. Tas nozīmē, ka ātra un brīvprātīga iegaumēšana ir iespējama tikai tad, ja ir saistīta domāšana un loģika.

Turklāt atmiņu var iedalīt 3 veidos atkarībā no dominējošā informācijas uztveres veida.

• Vizuāls (vizuāls). Informācija tiek iegaumēta galvenokārt ar redzes, novērošanas, pārbaudes palīdzību.
• Dzirdes (auditory). Informācija vislabākajā veidā tiek absorbēta caur ausīm (klausoties).
• Taktilā (kinestētiskā)... Persona, kurā dominē šāda veida atmiņa, vislabāk atceras informāciju caur pieskārienu.
• Ožas un garšas... Tie ir daudz retāk sastopami cilvēkā dominējošo atmiņas veidu veidā. Iegaumēšanai caur smaržām un garšām bieži ir sekundāra loma. Dažās profesijās tieši šiem atmiņas veidiem ir liela nozīme, piemēram, pavāram vai parfimēram. Tāpēc arī šāda veida informācijas uztvere ir piemērota apmācībai un sekmīgi attīstās.

Lai saprastu, kāda veida informācijas uztvere valda cilvēkā, tiek veikti dažādi testi. Tas tiek darīts, lai sasniegtu vislabākos rezultātus, ja ir jāiegaumē liels informācijas apjoms. Piemēram, ja students zina, ka ir auditors, tad, gatavojoties eksāmenam, viņš vai nu nolasa informāciju skaļi, vai klausās lekciju audioierakstus. Gadījumā, ja viņš ir vizuāls, pie sevis lasītais teksts viņam labi paliks atmiņā tikai tad, kad varēs to pasniegt konkrētu vizuālo tēlu veidā. Bet kinestētikai efektīvai iegaumēšanai ir nepieciešams izrakstīt tekstus, jo tieši rakstīšanas procesā informācija tiek ierakstīta apziņā.

Katrs no mums dažkārt saskaras ar nepieciešamību iegaumēt lielu daudzumu svarīgas informācijas. Piemēram, skolēni un studenti pirms eksāmeniem. Vai arī cilvēki, kuri nesen ieguvuši jaunu darbu. Viņiem ir nepieciešama ievērojama atmiņa, lasot un apgūstot visu dokumentāciju un informāciju, kas nepieciešama, lai ievadītu amatu. Protams, ikviens vēlas labāk un tajā pašā laikā pareizi atcerēties informāciju, vēlams pirmo reizi. Apskatīsim, kādi paņēmieni veicina šādu vēlmju piepildījumu.

1. Pirmkārt, jums ir jāizlemj, kam šī informācija ir paredzēta. Ja cilvēks apzinās, ka tas ir svarīgi un nozīmīgi, tad viņš parasti izvirza mērķi to atcerēties jebkuros apstākļos. Kad jūs pilnībā saprotat nepieciešamību apgūt šo vai citu informāciju, liela apjoma un īsu termiņu problēma automātiski pazūd.Šāda attieksme pret iegaumēšanu nāk ātri un nesāpīgi, kamēr tiek aktivizētas papildu iespējas un rezerves.
2. Atliciniet pareizo laiku informācijas apguvei. Prakse rāda, ka iegaumēšanai ir vislabvēlīgākais laiks. Tas ir 1-2 stundas no rīta pēc pamošanās, kā arī 1-2 stundas vakarā pirms gulētiešanas. Dienas laikā, kad mūsu apziņā tiek virzītas daudzas dažādas informācijas straumes, liela apjoma kaut kā konkrēta iegaumēšanas process ir grūtāks.
3. Saprast... Kā minēts iepriekš, tikai tā informācija, kas tiek uztverta jēgpilni, nevis tikai iegaumēta, tiek atcerēta ātrāk un labāk.
4. Koncentrējieties uz spilgtākajām un interesantākajām epizodēm iegaumēta informācija, pārsteidzošos, iespaidīgos, praktiski noderīgos brīžos.
5. Diplomdarbs ir no teksta noteiktā secībā izrakstīt svarīgākās lietas. Informācijas iegaumēšana no pirmās reizes bieži ir sarežģīts process, tāpēc, atkārtojot apgūto informāciju, varat paļauties uz mājienu plānu.
6. Apspriediet, pārraidiet un runājiet skaļi informāciju. Mēģiniet kādam citam pastāstīt un izskaidrot tēmu, kuru pats studējat. Atrodiet klausītāju un izliecieties, ka esat skolotājs vai skolotājs. Pētītās informācijas mutvārdu pārraides laikā iegaumēšanas process norit labāk un vieglāk. Un, kad sarunu biedrs uzdod jautājumus, tas ir vēl izdevīgāk, smadzenes aktivizē savu darbu un sāk meklēt atbildes nevis iegaumētās piezīmēs, bet gan ar savas loģikas palīdzību. Ja nav cilvēku, kas vēlas jūs klausīties, izrunājiet materiālu skaļi iedomātam klausītājam.
7. Lai informācija labāk iegaumētu, tā nav vienkārši jāpārlasa, bet jāmēģina atcerēties, tikai ielūkojoties ierakstā.

Atmiņas uzlabošanai ir daudz dažādu sistēmu un paņēmienu, kas palīdzēs iemācīties viegli uzņemt lielu informācijas apjomu un paturēt to prātā ilgu laiku. Sniegsim dažus piemērus un aprakstīsim visefektīvākās shēmas.

Atmiņas treniņš pēc Cicerona metodes tiek veikts diezgan neparastā veidā. Tā pamatā ir darbs ar abstraktu iztēli. Mēs visi mierīgi un bez piepūles varam iztēloties, piemēram, ierasto mājas vai darba vietas vidi, objektus uz ceļa un ielas, pa kuriem bieži ejam. Šī informācija tiek ierakstīta mūsu prātā netīšām. Mēs to varam izmantot tikai, lai izveidotu spēcīgas asociatīvas saites. Tas ir, informāciju, kas mums ir jāatceras, mēs noteiktā secībā "izvietojam" uz objektiem, kas mums ir labi zināmi.

Vienkāršākais un skaidrākais piemērs... Man veikalā jāpērk pārtikas preces. Pieņemsim, ka ir 10 preču vienības. Ievietojiet tos savā prātā pulksteņrādītāja virzienā virs 10 dažādiem virtuves priekšmetiem.

Mnemonika (vai mnemonika) ir iegaumēšanas māksla. Tas ietver daudzas dažādas īpašas metodes, kas palīdz apgūt prasmi ātri un viegli iegaumēt lielu informācijas apjomu ilgu laiku. Viens no galvenajiem šo metožu pamatiem ir asociācija. Jebkuru informāciju var pārvērst vizuālos, dzirdamos vai taustes abstraktos tēlos, kas saistīti ar prātā jau sakņotiem objektiem. Šis ir princips, kas jāievēro jebkurai mnemoniskai tehnikai.

Stāstīšana ir veids, kā nodot informāciju un atrast nozīmi, stāstot, stāstot mītus, pasakas, līdzības, eposus. Šie stāsti var būt par izdomātiem vai reāliem varoņiem. Pajautājiet, kā šī koncepcija ir saistīta ar efektīvām iegaumēšanas metodēm. Viss ir ļoti vienkārši.Kā jau minēts, informāciju vienmēr ir vieglāk atcerēties, ja tā izraisa asociāciju ar kādu konkrētu attēlu vai objektu. Kā tāds attēls vai objekts var darboties kāda veida vēsture, kas jēgpilni saistīta ar iegaumēto informāciju.

Intervālā atkārtojuma metode ir ļoti efektīva, ja nepieciešams ātri apgūt lielu informācijas apjomu (piemēram, pirms eksāmeniem). Jūs varat izmantot atkārtošanas tehniku ​​pēc galvenā teksta izpētes saskaņā ar šādu principu:

• 20 minūtes pēc mācībām;
• pēc 6-8 stundām;
• dienā.

Ja ir nepieciešams ilgstoši iegaumēt informāciju, tas jāatkārto vairākas reizes:

• reizi dienā iegaumēšana (viss informācijas apjoms);
• pēc 3 dienām atkārtojiet galvenās tēzes, teiksim, teksta "skeletu";
• pēc 6 dienām atkārtojiet visu apjomu vēlreiz, bet citā secībā.

Ieteikumi, kas palīdzēs ātri atcerēties jaunu informāciju un veicinās tās labāku asimilāciju, ir pavisam vienkārši. Uzskaitīsim tos.

1. Apgūstot lielu informācijas apjomu, tas ir jādara pārtraukumiem ik pēc 20 mācību minūtēm. Smadzenēm ir jāatpūšas un jāpārstartē. Ja jūs mēģināt apgūt informāciju paātrinātā tempā, šī metode ne pie kā laba nenovedīs. Pārslodzes rezultātā informācija tiks absorbēta slikti vai vispār netiks absorbēta. Pat iepriekšējā dienā pētītā informācija var pazust brīdī, kad vajadzēs to izvilkt no galvas.
2. Atvēli pāris stundas materiāla izpētīšanai, taču šajā laikā nenovērs uzmanību ne no kā cita. Tikai pārtraukumos, atpūšoties, var ļauties pārslēgties (piemēram, iedzert kafiju, klausīties klasisko mūziku, kas labvēlīgi ietekmē iegaumēšanas procesu). Un pašā studiju brīdī pēc iespējas vairāk koncentrējies tikai uz informāciju.
3. Jāapzinās, ka apziņas aktīvā darba fāze iekrīt rīta stundās (no 8:00 līdz 10:00) un vakarā (no 20:00 līdz 23:00). Un miega laikā tiek aktīvi sintezēta dienas laikā saņemtā informācija, tāpēc vakarā izpētītā informācija paliek labāk atmiņā. Un tām izdomātajām pasakām par to, ka pa nakti zem spilvena nolikta grāmata pieraksta atmiņā vajadzīgo materiālu, nav nekāda saprātīga pamata.
4. Studējot informāciju, varat staigāt pa istabu. Tas pat būs labvēlīgs efekts, jo kustības laikā palielinās asinsriti, un smadzenes tiek aktīvi piesātinātas ar skābekli. Tas ļoti labi ietekmē iegaumēšanas procesu. Un arī no mācībām brīvajā laikā var doties garās pastaigās, kas arī pozitīvi ietekmē garīgo darbību.
5. Ja esat slims vai slikti, neapgrūtiniet un nepārslogojiet novājināto ķermeni ar informācijas izpēti, jo pūliņi būs veltīgi, materiāls neatcerēsies un netiks atlikts, lai kā tu censtos.
6. Kad jūtaties ļoti noguris un informācijas asimilācijas laikā jūs velk miegā, labāk nodoties ķermeņa dabiskajām vajadzībām un gulēt vismaz 30-40 minūtes. Pat īss miegs palīdz vairākas reizes palielināt informācijas iegaumēšanas efektivitāti.
7. Svarīgu uzdevumu vēlams neatlikt uz rītdienu, ja to var paveikt jau šodien. Jo vairāk kavēsi kaut ko vajadzīgu apgūšanas brīdi, jo mazāk laika tev būs jāsagatavo un jāapgūst visa informācijas apjoms.