Viss par kolekcionāra profesiju

Protams, daudzi, strādājot ar bankām, ir saskārušies ar kolekcionāriem. Vieniem šīs profesijas pārstāvji ir šausminoši, citiem – cieņa. Un šāda atšķirība attieksmē pret speciālistu ir saistīta ar nezināšanu par viņa profesijas smalkumiem. Sabiedrība ir pieradusi, ka kolekcionāri ir cilvēki, kas, izmantojot dažādus pasākumus, izsit cilvēkus no parādiem.

Tas tika praktizēts 90. gados, taču mūsdienu sabiedrībā šīs profesijas pārstāvjiem ir pienākums ievērot tiesisko regulējumu. Un tas ir ļoti grūti, un ne visi spēj tikt galā ar viņam uzticēto atbildību.

Kolekcionāra darbs ir saistīts ar pastāvīgu saziņu ar cilvēkiem tiesiskuma ievērošanas ietvaros. Šīs profesijas pārstāvji visbiežāk strādā inkasācijas aģentūrās. Šādām organizācijām ir ienākumi procentos no atmaksātajām parādu summām. Piedzinēju pienākumos ietilpst savlaicīga parāda piedziņa no klienta, lai no tā izrietošais parāds neaugtu eksponenciāli. Ja situācija ar naudas līdzekļu atdošanu ir pārkāpusi likuma robežas, piedzinējs izsaka pieprasījumu tiesībsargājošajām iestādēm, pēc kā parāda piedziņai tiek piesaistīti tiesu izpildītāji.

90. gados kolekcionāri ielauzās mājās, iebiedēja parādniekus un ievainoja tos. Mūsdienās šī profesija ir oficiāla, kas nozīmē, ka tai ir reglamentēts darba pienākumu saraksts:

• klienta atrašana un dialoga veidošana ar viņu, izmantojot zvanu vai ziņas;
• parādnieka izpildes noskaidrošana;
• parāda rašanos ietekmējošo iemeslu noskaidrošana;
• meklēt problēmas risinājumu biznesa sarunu ceļā;
• klienta parāda samaksas pēckontrole;
• ja zvani tiek ignorēti, piedzinējam jādodas uz parādnieka dzīvesvietas adresi;
• profesionālās dokumentācijas uzturēšana;
• pavada klientu līdz viņa parāda pilnīgai atmaksai.

Kolekcionārs nav profesija, bet gan aicinājums. Svarīgi ir prast komunicēt ar klientu, izvēlēties viņam atslēgu, prast iejusties amatā un censties kopīgi atrast veidus, kā atrisināt radušos parādu. To māca īpašos psiholoģijas un pedagoģijas kursos. Svarīga kolekcionāru profesionālā īpašība ir lojalitāte... Speciālistam jāsaprot, ka klients, saņēmis naudu no bankas, uzreiz nonāk stresa stāvoklī. Viņš saprot, ka paņemtā summa būs jāatdod ar zināmu pārmaksu, un nekādā gadījumā maksājumus nedrīkst kavēt. Un, ja pēkšņi kolekcionāram nākas piezvanīt klientam, viņam jāizrāda lojalitāte un atturība. Tādējādi būs iespējams veidot konstruktīvu dialogu.

Tāpat kolekcionāra pienākums ir pārzināt likumus un, ja nepieciešams, vadīties pēc tiesu prakses. Šādi smalkumi klientam parādīs, ka parādu piedzinējs ir kompetents profesionālis savā jomā un darīs visu iespējamo, lai parādu slodze neaugtu. Kolekcionāriem jābūt stresa izturīgiem indivīdiem, gataviem jebkādām grūtībām. Klienti debitori var būt neparasti vai principā sarežģīti. Tas nozīmē, ka sarunas var nonākt strupceļā. Nereti klients uzvedas neadekvāti, šādā situācijā kolekcionāram ir jāprot par sevi pastāvēt, taču tikai likuma un komunikācijas etiķetes ietvaros.

Kolekcionāram ir svarīgi, lai viņš varētu strādāt ar datoru. Visa parādnieku datu bāze ir apkopota elektroniskā veidā, kurā piedzinējam jāievada labojumi un sarunu gaitā iegūtā informācija. Turklāt kolekcionāram ir jābūt tādām īpašībām kā pašdisciplīna, atbildība un nopietna attieksme pret darbu. Šīs īpašības ļauj pareizi organizēt darbplūsmu, pat atrodoties citā pilsētā.

Ne katrs cilvēks varēs strādāt par kolekcionāru. Visbiežāk šo amatu ieņem psihologi, bijušie likumsargi un juristi. Darba devēji īpašas prasības diplomam neizvirza, tomēr ir nepieciešama augstākā izglītība. Kolekcionārs ir ļoti specifiska profesija, kas no cilvēka prasa neatlaidību un apņēmību, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Parādu piedzinējam ir vērts uzturēt sakarus ar telefonu kompāniju, draudzēties ar tiesu izpildītājiem un nodokļu ierēdņiem.

Taču lielajām savākšanas aģentūrām šādas paziņas nav vajadzīgas. Šādi uzņēmumi pastāvīgi sadarbojas ar valsts aģentūrām. Un būtu jauki uzturēt draudzīgas attiecības ar dažādu valsts iestāžu pārstāvjiem. Viņi jebkurā laikā varēs sniegt padomu par jebkuru profesionālo jautājumu. Kolekcionāra profesija piemērota cilvēkiem ar augstu stresa toleranci un izcilu atmiņu. Parādu piedzinēji katru dienu apkalpo simtiem cilvēku. Attiecīgi, strādājot ar klientiem, viņiem ir jāatceras ienākošā informācija un pēc tam jāievada pārskatā.

Pieticīgiem un jūtīgiem cilvēkiem neizdosies iegūt kolekcionāra amatuES esmu. Daudzus piesaista pieklājīgs atalgojums un minimālās darba devēju prasības, taču vietu inkasācijas aģentūrā var ieņemt tikai nopietni, neatlaidīgi, pārliecināti un psiholoģiski gudri cilvēki.

Kolekcionārs ir plaši izplatīta profesija, bet topošie kolekcionāri netiek apmācīti koledžās, institūtos un citās izglītības iestādēs. Iekasēšanas aģentūras bieži dod priekšroku juristiem, ekonomistiem, bijušajiem tiesībsargājošajiem darbiniekiem un psihologiem ar augstāko izglītību. Viņi pieņem darbā cilvēkus, veic apmācību īpašos korporatīvajos kursos un pēc to sekmīgas pabeigšanas drīkst strādāt ar klientiem. Tas ir optimālākais veids, kā iegūt kolektora pozīciju.

To apzinoties Darba tirgū ļoti pieprasīta ir kolekcionāra profesija, Maskavā izveidota speciālā skola “Apmācība parādu piedziņā”. Šī iestāde piedāvā augsti kvalificētu tiesu izpildītāju izstrādātus kursus, kuros var apgūt nepieciešamās iemaņas, lai veiksmīgi uzsāktu darbu. Apmācības beigās studenti saņem sertifikātus, kas ļauj iegūt darbu specializētā aģentūrā vai bankā.

Bet, pat ja ir kāds dokuments, kas apliecina speciālo kursu beigšanu, ne vienmēr ir iespējams dabūt darbu pirmajā reizē. Un, lai pārliecinātos par kolekcionāra amatu, jums vienlaikus jāizmanto vairākas metodes. Pirmais ietver sazināšanos ar nodarbinātības aģentūru. Otrs veids ir atrast darbu, izmantojot sociālos tīklus un forumus. Trešais veids ir personīgas iepazīšanās. Tomēr pēdējā metode darbojas ļoti reti.

Kolekcionāra amats ir pieprasīts inkasācijas aģentūrās, kā arī bankās un mikrofinansēšanas organizācijās. Tikai pēdējos divos kolekcionāri tiek saukti par apsardzes darbiniekiem. Un, ja viņi nevar panākt, lai klients pilda savas saistības, banka pārdod parādu tālāk inkasācijas aģentūrai. Visbiežāk šai summai ir vismaz piecas nulles, attiecīgi, jo lielāks parāds, jo lielāka aģentūras peļņa.

Šodien ir zināms, ka kolekcionāri ir sadalīti 2 kategorijās, melnā un baltā krāsā. Baltie strādā tikai likuma ietvaros, savukārt melnādainie izmanto dažādas parādu dzēšanas metodes. Taču tiesībsargājošās iestādes ar viņiem nemitīgi cīnās, tās vairākkārt glābušas parādniekus no melno uzpircēju nelegālās ietekmes. Kas attiecas uz darba samaksu, tad bankās šīs profesijas pārstāvji saņem stabilu atalgojumu ne vēlāk kā līgumā noteiktajā maksāšanas termiņā. Algu lielums svārstās no 20-40 tūkstošiem rubļu. Arī mikrofinansēšanas iestādēs un inkasācijas uzņēmumos iekasētājiem ir noteikta alga, bet tajā pašā laikā viņi saņem noteiktu procentu no iekasētajām summām.

Kas attiecas uz karjeras izaugsmi, kolekcionāri nevar pretendēt uz augstu profesionālo virsotņu iekarošanu. Visvairāk viņi var sasniegt, vairākus gadus veiksmīgi strādājot vienā vietā, ir apsardzes nodaļas vadītājs.