Mājdzīvnieku likumi

Mājdzīvniekiem, tāpat kā cilvēkiem, ir tiesības uz dzīvību. Cilvēks viņus pieradina - un viņam tiek uzlikta cita atbildība. Jebkura dzīvnieka iznīcināšanas novēršanas prakse nav tikai kopienu un aizsardzības grupu iniciatīva, bet arī noteikumi un nosacījumi, ko atbalsta tiesību akti.

Krievijā mājdzīvnieku turēšanu regulē šādi noteikumi un nosacījumi, darbojas, pamatojoties uz dekrētiem un noteikumiem federālā līmenī.

• 2018. gada 27. decembra federālais likums Nr.498-FZ "Par atbildīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un par grozījumiem dažos Krievijas Federācijas tiesību aktos". Likums tiek izskatīts un apstiprināts, un tas beidzot stāsies spēkā līdz 2021.

• Maskavas valdības 1994. gada 8. februāra dekrēts Nr. 101 “Par “pagaidu noteikumu suņu un kaķu turēšanai Maskavā” un “pagaidu noteikumu par klaiņojošu suņu un kaķu sagūstīšanu un turēšanu Maskavā apstiprināšanu”.

• Federālais likums Nr.4979 "Par veterinārmedicīnu", pieņemts 1993.gada 14.maijā.

Visizplatītākie ir suns un kaķis.Pieradināto kategorijā ietilpst arī dažas putnu sugas (papagaiļi, vārnas, baloži un vairākas citas sugas), grauzēji (dekoratīvās žurkas, kāmji, jūrascūciņas), mazās bruņurupuču sugas un vairākas citas sugas, kas pieder pie dažādiem tipiem.

Zemāk varat iepazīties ar 2019.gada 22.jūnija dekrētu Nr.795 "Par turēšanai aizliegto dzīvnieku saraksta apstiprināšanu".

Saskaņā ar likumu par mājdzīvnieku tiek uzskatīts jebkurš dzīvnieks, kuram izsniegta veterinārā pase. Tas ir jāreģistrē un periodiski jāveic nepieciešamā profilakse (piemēram, pretparazītu). Suņiem un kaķiem arī regulāri jāvakcinē pret trakumsērgu un jāvalkā blusu kaklasiksna.

Citos gadījumos dzīvnieku uzskata par bezsaimnieka, nevis pieradinātu. Dzīvniekiem, kuri nav vakcinēti pret trakumsērgu, un to īpašniekiem, kuri nav saņēmuši par tiem reģistrācijas dokumentus, tiek piemērotas papildu sankcijas. Šāda dzīvnieka īpašnieks maksā naudas sodu 2-3 tūkstošus rubļu. Dažu tuvāko gadu laikā var tikt veikta masīva suņu un kaķu čipošanas procedūra.

Ja jums ir dzīvnieks, kurš ir aizliegto sarakstā, bet ievests pirms 01.01.2020, tas tiks uzskatīts par mājdzīvnieku.

Mājdzīvnieku turēšanai dzīvoklī un daudzdzīvokļu mājā pastāv vispārīgu noteikumu kopums, kuru ievērošanu nosaka nepieciešamība novērst visa veida negadījumus un citus sabiedrībai kopumā un konkrētiem cilvēkiem nevēlamus incidentus.

1. Mājdzīvniekam jādzīvo tās personas teritorijā, kura to pieradināja un par to ir atbildīga. Dzīvnieku aizliegts izlaist ārpus dzīvokļa - piemēram, ieejā, stāvu hallē vai telpās, lodžijās un publiskajos balkonos, kāpņu telpā, bēniņos vai pagrabā, pagrabos un pazemes ejās. Dzīvniekam nevar atņemt mājokli un izsūtīt uz ielas – tas jānogādā patversmē. Vai arī, ja viņš ir neārstējami slims, jums ir tiesības doties uz veterināro klīniku, kur viņš tiks iemidzināts.
2. Aizliegts jebkādā veidā apzināti kaitēt mājdzīvniekiem. Pat sitieni treniņa laikā nav izņēmums. Konkrēta dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt viņam pienācīgu aprūpi. Dzīvnieku iemidzināt ir aizliegts – izņemot, piemēram, pēdējā vēža stadijā, kuru ir grūti ārstēt.
3. Kad dzīvnieks nodarīs kādu kaitējumu kaimiņiem, garāmgājējiem, par to atbildēs tā īpašnieks. Viņš atlīdzinās zaudējumus un atlīdzinās morālo kaitējumu (ar tiesas vai citu kompetentu iestāžu lēmumu). Ja cietušajam tiek nodarīts smags kaitējums, tā vairs nav administratīvā, bet gan kriminālatbildība.
4. Īpašniekam jāuzrauga sava mājdzīvnieka uzvedība. Jo īpaši viņam nevajadzētu izmantot, piemēram, kaujas suni kā draudu vai šantāžas līdzekli. Ja uzbrūk vienam un tam pašam dzīvniekam, saskaņā ar likumu tiks jautāts saimniekam.
5. Dzīvnieka uzvedība liecina par tā saimnieka rūpēm par to. Tātad suns nedrīkst pārvietoties pa sporta vai rotaļu laukuma teritoriju bez uzpurņa, braukt kopā ar saimnieku sabiedriskajā transportā.
6. Mājdzīvniekam savas dabiskās vajadzības nevajadzētu pildīt autobusu pieturās, skolu, slimnīcu telpās uc Ja tā notiek, saimnieka pienākums ir nekavējoties pēc mājdzīvnieka sakopt.
7. Ja tiek konstatētas agresīvas uzvedības pazīmes, apdraudējums kaimiņiem un garāmgājējiem, īpašnieka pienākums ir izolēt dzīvnieku no citiem cilvēkiem, vēršoties veterinārajā klīnikā. Viena un tā paša dzīvnieka nāves gadījumā īpašniekam steigā un pareizi jāatrisina jautājums par tā apbedīšanu, nevis šim nolūkam jāizmanto kopīgs poligons.Dzīvojamo rajonu un daudzdzīvokļu māju pagalmos aizliegts beigtu dzīvnieku aprakt zemē. Bija gadījumi, kad sadedzināti ar trakumsērgu inficēti dzīvnieki, taču ar šādiem gadījumiem būtu jārīkojas arī atbilstošajam dienestam.
8. Aizliegts audzēt īpašu šķirņu suņus un kaķus, lai iegūtu gaļu pārtikai vai kažokādai.
9. Tāpat nav atļauts audzēt vai pirkt cīņas suņus, lai piedalītos suņu cīņās.
10. Dzīvniekus nedrīkst atstāt bez uzraudzības slēgtā telpā vai automašīnā ilgāk par stundu.

Dzīvoklis (savu vai pagaidu) jāizmanto tikai cilvēku dzīvošanai, nevis bērnudārza vai pārmērīgas ekspozīcijas punkta, dzīvnieku patversmes iekārtošanai vai uzturēšanai. Pretējā gadījumā dzīvokļa īpašniekam jāšķiras no dzīvniekiem vai jāizvācas no šīs dzīvojamās telpas. Tādas pašas prasības attiecas uz komunālajiem dzīvokļiem, hosteļiem un privāto sektoru. Jebkuras dzīvojamās telpas neatbilstoša izmantošana ir pretrunā ar Krievijas Federācijas Mājokļu kodeksu un sanitārajiem standartiem.

Pirms iegādājaties suni vai kaķi, apsveriet tālāk minēto.

• Pilsētas dzīvokļa platība var būt nepietiekama sunim, īpaši lielai šķirnei. Slēgšanās vienā telpā, nespēja kaut uz īsu brīdi izkļūt ārpus mājas var kalpot par stimulu psihiska rakstura traucējumiem. Fakts ir tāds, ka jo lielāks ir konkrētais indivīds (šķirne), jo vairāk dzīves telpas tam būs nepieciešams. Tā rezultātā viņa var kļūt agresīvāka un apdraudēt tuvumā dzīvojošos cilvēkus. Turklāt dzīvoklī suns bieži var riet - šāds troksnis traucē kaimiņiem: ja pa dienu tas var būt nekritisks (lielākā daļa ir darbā), tad līdz ar nakts iestāšanos (no plkst. kaitinās suņa riešana aiz sienas.

• Kaķi ir mazāk trokšņaini, un tos ir daudz vieglāk turēt. Diez vai tie, pat ņaudot "korī", sacels lielāku troksni vai salīdzināmu ar suņa riešanu vai gaudošanu, taču tas nenozīmē, ka saimniekam ir tiesības dzīvniekus atstāt nekontrolētu. Jūs nevarat atstāt savus mājdzīvniekus uz ilgu laiku (pazust uz dienu vai ilgāk, neatstājot tiem pārtiku un ūdeni, nemainot palīgmateriālus paplātēs).

• Gan suņiem, gan kaķiem reizi sezonā ir nepieciešama parazītu ārstēšana vai profilakse. Jums jāuzrauga mājdzīvnieka veselība.

Tā vai citādi, ja tiek konstatēti šādi pārkāpumi, viena vai vairāku mājdzīvnieku īpašniekam ir pienākums rīkoties. Piemēram, ja nekas nav iespējams novērst suņa uzmanību un tādējādi to apklusināt, tad dzīvokļa sienas tiek apšūtas ar papildu skaņu necaurlaidīgu būvmateriālu slāņiem.

Saskaņā ar jauno kārtību suņu pastaigas ir atļautas, ja:

• suns pastaigājas speciāli tam paredzētā vietā;
• tas netiek atbrīvots no pavadas publiskās vietās (rotaļu un sporta laukumos, hipermārketu un bērnudārzu piekļuves zonās, skolās, dzīvojamo rajonu pagalmos u.c.);
• ja viņa ir piesieta pie siksnas un nēsā uzpurni (tas attiecas uz agresīvas šķirnes suņiem (piemēram, kaujas);
• pilsonim, kurš pastaigājas ar suni, jābūt prātīgam;
• smago šķirņu suņu pārstāvjus (piemēram, cīņas suņu šķirnes) pastaigā pilsonis, kuram jau ir 14 gadi.

Kaķa un suņa vai divu vienas sugas īpatņu turēšana, kā likums, nav apgrūtinoša: ikviens ar to var viegli tikt galā. Lemjot par to, vai turēt vairāk mājdzīvnieku, svarīgākie faktori ir saimnieka veselība un ienākumi, kā arī dzīves apstākļi.

Ja vien neesat izklaidētājs vai audzētājs, mājdzīvnieku izmantošana ienākumu gūšanai ir stingri ierobežota. Zoodārzu, delfināriju, terāriju un citu organizāciju darbībai, kurās piedalās jebkuri dzīvnieki, jābūt reģistrētām un licencētām.

Naudas sodu apmēri, ja par to vai citu notikumu ir ierosināta administratīvā lieta, ir šādi.

1. Saskaņā ar likumu dzīvnieka īpašnieks, kurš sabojājis kaimiņa vai garāmgājēja īpašumu, maksās sodu 4-5 tūkstošu rubļu apmērā.
2. Ja suns ilgstoši tiek atstāts nepareizā vietā (jo īpaši publiskā) vietā, īpašniekam draud naudas sods 1-2 tūkstošu rubļu apmērā.
3. Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, ja likumpārkāpējs tiks pieķerts, naudas sods var būt pat lielāks par 300 000 rubļu.

Gadījumos, kad notikusi masveida (vairāku vai vairāku) mājas vai klaiņojošu dzīvnieku iznīcināšana, kuru bīstamība apkārtējiem cilvēkiem nav pierādīta, Krievijas Administratīvo pārkāpumu kodekss nav piemērojams. Šāds paņēmiens uzskatāms par pašaizsardzības pārmērību, tādēļ var tikt piemērots kriminālpants par cietsirdīgām darbībām pret dzīvniekiem. Šajā gadījumā ar tiesas lēmumu likumpārkāpējs tiek nosūtīts uz bezmaksas sabiedriskajiem darbiem un tiek sodīts ar naudas sodu vai noteiktu brīvības atņemšanu (nosacītu vai reālu).

Šādas attieksmes pazīmes pret vienu vai vairākiem suņiem var būt šādas pazīmes.

1. Suns visu laiku atrodas pie īsās ķēdes vai pavadas - īpašnieks nenolaidīs ķēdi vai pavadu, lai to sasildītu.
2. Nav suņu audzētavas. Dzīvnieks ir atvērts sliktu laika apstākļu kaprīzēm, nevar paslēpties no karstuma, lietus vai sniega. Šajā gadījumā īpašnieks neveic nekādus pasākumus, lai pasargātu suni no tā.
3. Viņš apzināti saindē dzīvnieku ar izsalkumu, slāpēm utt., suņa ciešanām nav pamata.

Ja kaimiņi atklājuši šādu saimnieka taktiku, pret viņu tiek iesniegta rakstiska sūdzība prokuratūrai vai dzīvesvietas administrācijai, ko apliecina ar notikušā liecinieku parakstiem. Vienlaikus juriskonsults palīdz noformēt šo dokumentu, lai tam būtu juridisks spēks. Lietai pievienoti notiekošā aculiecinieku filmēti foto un video materiāli.

Nereti notiek klusa, nepārbaudīta suņu nakts piebarošana ar speciālām zālēm, izraisot šo dzīvnieku sāpīgu nāvi. Ir pat suņu mednieki – cilvēki, kas pret suņiem lieto gan narkotikas, gan metamo (vai pneimatisko) ieročus. Viņu darbība ir ārpus likuma darbības jomas.

Un tomēr, nevis konkrētam vietējam iedzīvotājam vai nejaušu personu grupai būtu jākontrolē klaiņojošo suņu skaits (un laikus jāatbrīvojas no nevajadzīgajiem, kas rada bīstamību cilvēkiem), bet gan specdienests. Ar šo jautājumu vislabāk ir sazināties ar sava mikrorajona vai pilsētas administrāciju. Pārvaldes pārstāvji uz notikuma vietu izsauks brigādi, kas novadā nodarbojas ar klaiņojošu suņu un kaķu ķeršanu.

Lai kāds būtu strīda priekšmets, problēmu var atrisināt, nesazinoties ar uzraudzības dienestiem... Un tikai tad, ja problēmas miermīlīgs risinājums nepalīdzēs, likumpārkāpēju sauks pie kārtības šo dienestu darbinieki.

Nākamajā video jurists atbild uz visiem jautājumiem par suņu turēšanas un pastaigu noteikumiem.